Katrā nedaudz no cūkas …

Katrā nedaudz no cūkas …

Mīļoju, baroju, loloju, kopu –
nu pienācis laiks nokaut ir lopu –
vēders nav brālis, cūka nav māsa,
ikdienā patīk asins mums krāsa

Turēju lopiņu veselu gadu –
pēdējā gaitā tagad nu vadu:
prāts man uz izpriecām tagad nu nesas –
taisīšu speķīti, šmori un desas 
….

Palaida suķītis asaru skopu:
sauca par rukšķīti, nu sauc par lopu…
Ar nazi un zāģi griezīs pa daļām,
spriedīs par iekšām un pārējām gaļām…

Aizmirsies saimniekam, kā katru dienu
sagriezis astīti pretīm tam skrienu;
cik sirsnīgi stāstu kā pagāja diena;
ka mīļāka nav man par viņu neviena…

Nu tagad, no aizgalda šķirts,
gaidu, kad apstāsies mīlošā sirds…

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0