Rudens …

Rudens …

Rudens saule debesīs, debesīs –
skumjas manā sirdī atkal atnesīs
Rudens lieti ielīs gari,
miglaini kļūs novakari –
Tevi neatrast man tajos arī

Rudens vēji manā logā iepūtīs –
Tavu tēlu man no sirds prom aiznesīs
Vēl viens beigsies dzīves loks,
palikšu kā aizlauzts koks –
zariem Tevi nesasniegt man arī

Rudens lieti siltās mājās vilinās,
aukstām lāsēm man uz rētām pilinās
Paliks tikai sapņi vien,
dienas pelēkās, kas skrien –
Tevi tajās neatrast man arī

Rudens salnas ledū manu sirdi kaļ –
dzīves likteņdzirnas manas domas maļ
Tik cerība kā ogle gail,
nodzēst viņu man ir bail –
jo līdz ar tumsu Tevis nebūs arī

Rudens krāsās ieskatos kā Tavos matos,,
vēl viens gads jau projām traucas laika ratos
Pienāks ziemas dienas baltas,,
paies tukšas tās un saltas –
cerībā, ka nāksi pavasarī

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0