Lai kāds būtu ceļš, pa to vajag iet
un nav ko te, draugi, mums asaras liet –
pēc ziemas jau vienmēr silts pavasar’s nāk,
jo māmuļa, daba, visu sakārtot māk.
Pār Tēvzemi mākoņi bargi aizvien
ik brīdi pār pamali lien tik un lien;
bet uzspīd jau saule un, klau! putni dzied!
Tā māmuļa, daba, pār Tēvzemi iet.
Ir grūti mūs modināt, grūtāk vēl celt.
Jo viegli ir nedarīt – gulēt un pelt.
Bet netrāpies ceļā, ja vadzis reiz lūst:
tad Tēvzeme nodreb un pasaule grūst.
Uzsmaidiet, draugi – viss notiks, viss būs,
ja plecu pie pleca reiz stāsieties jūs.
Nav Imanta miris – tik ausoties dus,
un gaida kad modināt nāksiet to jūs…
2009
KOMENTĀRI