Lupatu deķis

Lupatu deķis

Par lupatu deķi man stāstāms šis stāsts,
Par parastu lupatu segu…
Par pagātni – cauru, kā debesis;
Par dienām, kā svece kad degu…

Strēmeles raibas, dažādas krāsas –
Tā mana dzīve, ceļš, kas reiz iets
Tumsa un gaisma šeit vijas kā māsas,
debess un zvaigznes, saullēkts un riets

Diegi un diedziņi, auklas un dzijas –
Tie mani ceļi, tas ir mans krusts
Dūrieni taisni ar greiziem šeit mijas –
Dvēselē manā un sirdī kas justs

Lupatu deķi! Tu sasildi mani.
Sarma kad galvu pie zemes jau liec
Esi ar mani, līdz baznīcas zvani
Skanēs un pēdējais ielāps taps siets.

2008

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0