Dzīve – fotogrāfija.
Krāsu politika.
Tās man dzīvē īsajā
pāri pārēm tika.
Kāpu baltā olimpā,
melnā ellē grimu,
bet, kā fenikss, allaž es
jaunās krāsās dzimu.
Katram dzīvi savādāk
zīmē likteņota:
vienam tas ir pelēks darbs,
bet otram koša rota.
Un nav nemaz tik svarīgi,
ko daudzi tagad saka:
dzīve man bij krāsaina
un reizēm arī traka.
Pa melni balto taku man
nu laiks ir projām doties,
bet nejūtu es nožēlu
uz dzīvi atskatoties
Dievam daudzreiz tīkamāks
ir darbīgs grēcinieks
un tāpēc viņā saulītē
es drīz jau būšu lieks!
Tādēļ, draugi, neraudiet,
bet sevī klusi smaidiet,
un manu šķelmja skatienu
ik jaundzimušā gaidiet…
KOMENTĀRI