Noktirne

Noktirne

Pusnaktīs vēlās
pa Vecrīgu eju –
meklēdams Čaku,
meklēdams dzeju.
Meklēdams meiču,
lai iedvesmu lūgtu,
viskiju jaucu
ar kafiju rūgtu.

Kur manas rīmes?
Kur atskaņas raitās?
Krodziņš aiz krodziņa
rindiņā skaitās.
Kur acis tās vienīgās,
ezeru zaļās?
Nemiers tik sirdī
šais ieliņās skaļās.

Muzikants vientuļš
uz laukuma stūra
smeldzīgām stīgām
klāti sev būra.
Un pašas no sevis
jau atskaņas raisās –
vārdi un skumjas
uz akmeņiem kaisās.

Pusnaktīs vēlās
es kaisos ar naudu
un vijolei līdzi
uz stūra es raudu –
meklēdams Čaku,
meklēdams dzeju,
meklēdams meiču
ar sapņaino seju…

1999

Newer Post
Older Post

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0