Skultes meitenēm

Skultes meitenēm

Esmu meitene no laukiem –
vienkāršiem, bet ļoti jaukiem.
Vienmēr manas acis mirdz
un no krūtīm raujas sirds!

Es par dzīves likstām smeju,
reti kad es asras leju;
mīlēdama ceļus eju
šķēršļus pārvarot ar deju

Mīlu savu zemi dzimto,
viņas gaitu rūgti rimto –
romantiski noskaņota,
sentimentiem apgarota

Mani debesīs var rast –
tikai saskatīt vajg prast:
manas mājas katrā ziedā,
esmu saullēktā un rietā

Esmu katrā debess pusē,
tur, kur vējš ar sauli tusē;
naktīs sēžu greizos ratos –
zvaigznes sakritušas matos

Esmu mīlas uguns kvēla;
esmu tava laime vēla;
esmu maiga tā kā zīds –
tava nakts un tavs es rīts

Visu savu mūžu gaidu
tikai vienu, īsto smaidu,
kura dēļ lai tā kā Kristu
mani piecreiz krustā sistu

Kura dēļ var ellē grimt;
kura dēļ var atkal dzimt;
kuram savu sirdi dot
kā to mīlestība prot

Esmu meitene no laukiem –
vienkāršiem, bet ļoti jaukiem.
Neliec gaidīt! Nāc tūlīt!
Redzi, zvaigzne atkal krīt…

0

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0