Par burbuli

Cikls “Mēs Eiropā”
2003

Reiz piepūtās burbulis.
Pūtās un pūtās.
Līdz pārplīsa dzemdībās,
ātrās un grūtās.
Atnāca, prasīja:
kā nu viņš jūtas?
Pētot un mērījot
traumas tam gūtās.

Burbulis saplacis
žēlojas sūri:
Piediršu šitādu
Eiropas tūri!
Domāju, sanāks
tautisks man pirdiens –
pasaules cienīgs
sanāca smirdiens!

Rāpot kam lemts 
nav jābojā gaisu –
pa pasauli staigā ar 
vīzēm un maisu
Rāpot kam lemts 
nav jābojā gaisu –
pa pasauli staigā ar 
vīzēm un maisu

 Nelīdz vairs asaras,
nelīdz vairs bēdas.
Uz palīgā saucieniem
Brisele mēdas:
“Ko tad tu gribēji?
Palidot brīvē?
Sapņos var lidot,
pārsprāgt tik dzīvē!

Eiropu gribēji?
Dzīvot kā štatos?
 Tagad zemi ar
un drifto vecos ratos!

Lācīša baidījies?
Vilkam nu nagos!
Iejūgsim tevi,
būs dārzu kas vagos!

Rāpot kam lemts 
nav jābojā gaisu –
pa pasauli staigā ar 
vīzēm un maisu
Rāpot kam lemts 
nav jābojā gaisu –
pa pasauli staigā ar
vīzēm un maisu 

ar vīzēm un maisu