Atradu papīros šo sen sniegto interviju. Tajā gadā sāku darbu Rīgas pašvaldībā. Šis raksts man associējas ar divām epizodēm. Ziemassvētku akcijas rezultātu un LNNK lomu visā tajā.
Pirms uzsākām akcijas “Viss vientuļiem cilvēkiem” sagatavošanas darbus, devāmies uz Ziemeļu rajona valdi, pie par šīm lietām atbildīgajiem deputātiem – abi bija no LNNK : viņai vārds vai uzvārds bija Sarma, viņam uzvārds Ķirsis. Izklāstījām ideju un lūdzām palīdzību un atbalstu. Atbilde bija tāda, ka nav ko te laiku kavēt. Ejiet un nodarbojaties ar saviem tiešajiem pienākumiem. Nepaklausījām. Darījām visu paši. Rezultātā, kad viss bija sagatavots un process tūlīt sākās, ierodas Sarma un kategoriskā formā prasa, lai mēs visur sakam, ka tas viss veikts ar LNNK atbalstu. Tā laika namu pārvaldes diretors Burbergs, pats būdams LNNK, gatavs bija tā arī darīt, taču es, idejas autors un realizētājs, nostājos pozā. LNNK palika malā, mani pēc neilga laika “palūdza” un rezultātā Čiekurkalns vēl ilgi stagnēja un man radās dziļa nepatika pret abreviatūru LNNK. Jāpiebilst, ka labdarības pasākums izdevās labi. Atbrauca TV un savā starpā runā: šito filmēt nevar, pārāk labs esot, jo Doma laukumā, kur iet izreklamēts līdzīgs valsts līmeņa pasākums, viss esot daudz bēdīgāk…
Tā lūk…
