Māte - Ziema. Cēliens pirmais
Māte – ziema logā veras,
zvirbuļi pa smiltīm peras –
drīz jo drīz būs viņas laiks,
apnicis jau rudens maigs!
Māte – ziema logā raugās,
dēliņš – sals lien visās spraugās,
Ledus vecis slieksni min,
savus ledus tīklus tin!
Atkal sezona ir klāt,
kad var rīdziniekus jāt,
kad par siltumu no TECa
maksā jauns un maksā veca!
Māte – ziema pieglauž matus,
lai tik maksā spožos latus –
atkal būs uz katra stūra
sava parādnieku jūra!
Kasē naudiņa mums skries,
partijai nu labāk ies –
pēcāk varēsim pusgadu
nedomāt par naudas badu!
Rīgas siltums, jaunais radiņš,
kuram ceturtais iet gadiņš,
savu māmulīti ciena,
jo tā aizstāv to kā siena!
Agrāk nepaklausīgs bija,
viens pats klusi ikrus rija,
kamēr māmuļa ar stibu
atnāca un teica: “Gribu!
Gribu ziemā vienmēr valdīt,
gribu ļaudis pērt un skaldīt,
gribu peļņā zobus cirst,
kamēr nabags salā mirst!”
Māte – ziema logā veras,
zvirbuļi pa smiltīm peras –
drīz jo drīz būs viņas laiks,
apnicis jau rudens maigs!
Māte – ziema logā raugās,
dēliņš – sals lien visās spraugās,
Ledus vecis slieksni min,
savus ledus tīklus tin!
Gribu Rīgā būt es pirmā
karaliene – Ziema sirmā,
gribu koncepcijas diktēt,
pilsētu pa savam riktēt!
Kredītus es dalīt gribu,
deputātiem dot ar stibu,
vienmēr, visur – pirmā vietā
savu prātiņu likt lietā!
Man pat kapos vajag daļu,
uzņēmumos vārdu skaļu –
žēl, ka transports citu rokās,
nu, tad lai tie arī mokās!
Gribu instrukcijas dot
tiem, kas strādāt labi prot…
paklausīgos gribu svētīt,
šaubu pilnos gribu vētīt!
Nedod Dievs, kāds ceļā stāsies,
tad nu gan tam plāni klāsies!
Mātei – ziemai gara roka –
presi tā kā kārklu loka…
Saklups matos pielīdēji,
roklaižas un piestrēbēji,
un lai pilna būtu gamma,
balsi pados arī mamma!
Apbērs tādiem vārdu plūdiem,
ka vairs neizkļūt no sūdiem,
pasaule tev liksies maza,
kad tev pāri nāks tā draza!
Cik vēl nesen māte – ziema
parasts tantuks bij no ciema,
cieta pensionāru trimdā,
stāvēja pie kases rindā!
Gāja mītiņot ar tautu,
lai tai vairāk brīves ļautu,
ienīda tā sala veci –
nu tam baznīcā liek sveci!
Taču visam reiz nāk gals –
dabā karalis nav sals!
Vienmēr saule ziemu veic,
daba Pavasari sveic!
Kokiem atkal lapas plauks,
zaļas pļavas ziediem sauks,
ziema nebūtībā gaisīs,
vējš tai pāri pīšļus kaisīs…
Pasaka mums visiem māca:
trīs reiz krastā vecis nāca,
trīs viņš vēlēšanās kliedza…
bet ko zivs tam beigās sniedza?
Teksts: 11.1999.
Skaņa: 2026
