Demence

Šis stāsts man nav par demenci.
Šis stāsts par krīzi prātos.
Un sarakstīts, lai latvietis,
Kaut nedaudz aizdomātos
 
Nokāpis no traktora
Konstatēju bēdu
Pazudis no atmiņas:
Vai šodien vispār ēdu?
 
Jāieiet ir feisīti,
Sievai jāpaprasa …
Ap šo laiku vienmēr tā
Komentārus lasa
 
Viņa neļaus samelot –
Ēst tak pati taisa;
Nepieļaus ka pārtieku
Es no lauku gaisa
 
Vecuma tā demence:
Aizmirstu dzer zāles.
It īpaši, kad mani sauc
Manu dzeju tāles
 
Prātā tikai atskaņas
Un muļķības visādas;
Politiskās nedienas
Un cūcības jebkādas
 
Kulbergu es paklausos –
Aizmirstu pļaut zāli;
par ļauno krievu valodu –
Beru tējā sāli
 
Ka svešas zemes kareivjiem
Latgalē būs mājas –
Aizmirstas man saģērbties,
Bez biksēm paliek kājas
 
Kad briselēs, no tribīnēm,
Mūsējās grūž feikus –
aizmirstībā kotletēs
maļu dārgos steikus
 
Kad redzu es kā feisbukos
tauta daļās dalās –
Tad indes vietā eirikus
Es bāžu žurku alās
 
Šis stāsts jau nav par demenci.
Šis stāsts par krīzi prātos.
Un sarakstīts, lai latvietis,
Kaut nedaudz aizdomātos
 
Kad kāpņu telpas kaimiņi
Ir viens ar otru ragos,
Tad neceri, ja paklupsi,
Ka kāds tev roku pados …
 
Svešos vārdos neklausies –
Melu tur ir daudz …
Pārāk daudz tiem ierēdņiem
Uz galvas kāpt mums ļauts!