Mīlas upe

Atnāc tad, kad saule rietā
ugunskuru kur
Atnāc tad, kad Greizos ratos
Mēness grožus tur
Piekļaujies pie manām krūtīm,
lūpas klusās ver
un no manas mīlestības
saldās upes dzer.

Neej prom, kad rīta stundā
saule logā smej
Mīlas upe pāri krācēm
asaras kad lej
Sirdij pajautā vai vēlas
tā bez manis būt?
Varbūt tā, kā saule rietā,
uguni vēl jūt

Atnāc tad, kad saule rietā
ugunskuru kur
Atnāc tad, kad Greizos ratos
Mēness grožus tur
Zvaigžņu zirgi vedīs Tevi
mīlestības takās
Savu jūtu zvārgulīšus
sakāršu tiem sakās…

Ilūzijas – tas mans mīnuss.
Ka to zinu – pluss.
Pusnakts sapņos Tava galva
man uz krūtīm dus.
Mana dzidrā mīlas upe
Tavu sirdi nes.
Nevēlos vairs ilūzijas –
Tevi vēlos es.