Dāviniet man melnas rozes

Melnu rozi pavasarī,
melnu rozi dod
man pie rudens melnās ēnas
vēl ir jāpierod
melnās pasaules bez jūtām
kurā sirmais sniegs
savā ledus apkampienā
mīlai uzplaukt liegs

Melnu rozi pavasarī
rozi dāvā man
nevēlos, lai manā sirdī
atkal zvani skan
sagriez ceļā sniegputeni
lai tas asnus klāj
un ne vienu pašu taku
mīlai neatstāj

Melna roze pusnakts stundā
manu sirdi dzeļ
šonakt viņai vienai templis
man vēl jāuzceļ
visu pasauli pie kājām
tai man jānoliek
lai vairs nežēlīgā mīla
sirdi neaiztiek

Melnā roze.
Tu karaliene mana
un mana sirds
ir tava karaļvalsts;
Man citas rozes
dzīvē bijis gana –
nu pāri palicis
tik vējš un sals …

2003