Skultes meitene

Esmu meitene no laukiem,
Vienkāršiem, bet ļoti jaukiem
vienmēr manas acis mirdz
un no krūtīm raujas sirds

Es par dzīves likstām smeju,
reti kad es asras leju;
mīlēdama ceļus eju
šķēršļus pārvarot ar deju

Mīlu savu zemi dzimto,
viņas gaitu rūgti rimto –
romantiski noskaņota,
sentimentiem apgarota

Mani debesīs var rast –
tikai saskatīt vajg prast:
manas mājas katrā ziedā,
esmu saullēktā un rietā

Meklē mani Skultes pļavās
tad, kad jāņuzāles zied
ieklausies – un sadzirdēsi
kā pēc mīlas sirds man dzied
Pasteidzies!
Viss nāk un iet!

Esmu katrā debess pusē,
tur, kur vējš ar sauli tusē;
naktīs sēžu greizos ratos –
zvaigznes sakritušas matos

Esmu mīlas uguns kvēla;
esmu tava laime vēla;
esmu maiga tā kā zīds –
tava nakts un tavs es rīts

Visu savu mūžu gaidu
tikai vienu, īsto smaidu,
kura dēļ lai tā kā Kristu
mani piecreiz krustā sistu

Kura dēl var ellē grimt
kura dēļ var atkal dzimt
kuram savu sirdi dot
kā to mīlestība prot

Meklē mani Skultes pļavās
tad, kad jāņuzāles zied
ieklausies – un sadzirdēsi
kā pēc mīlas sirds man dzied
Pasteidzies!
Viss nāk un iet!