Kad no rīta pazvanīji,
mani ļoti nobaidīji:
domāju, ka noticis
kas ļauns
Mani kolēģi bij autā
kad es tempā neatļautā
traucos tur, kur mana
mīļā sauc
Aizbēgu es prom uz mājām
pieglausties pie Tavām kājām;
Dievam pateicīgs es saku:
ak, cik labi man!
Eiforijā iekšā grimstu
un no rīta tikai rimstu
simfonija manī
iekšā skan
Mana nedaudz skopā daba
šodien excelenti laba
saki vēl,
ka brīnumu vairs nav!
Tevi mīlu, Tevi cienu,
rikšiem es uz bodi skrienu
Tavus mīļos
papirosus pirkt
Tu, to redzot, visa kūsti,
īstu baudījumu gūsti –
kaifs Tev šodien
tāds, kā vēl nekad
Jauna dzīves radīšana –
tā nav tupa adīšana
tas ir darbs…
labs darbs
