Nenāc, laiks ir vienam būt

Ugunskurs nakts tumsā kvēlo
ogles tajā lēnām dziest
sirds vēl izdzisušo žēlo
pūlas oglēs jūtas sviest

Bet  tu saki: vairāk nenāc
bet tu gribi viena būt
jo, tai pusē, kur reiz bijām,
otreiz vairāk nenokļūt

Ārā rudenīgi vēji
atnes tikai asaras
velti, velti tu tās lēji,
nebūs vairāk vasaras

Jo es saku: vairāk nenāc
jo man gribas vienam būt
jo, tai pusē, kur reiz bijām,
otreiz vairāk nenokļūt

Mīlas kuģis neredz krastu
mīlas kuģis lēnām grimst
Lai mēs vēlreiz mīlu rastu
jānomirst un jāpiedzimst

Varbūt tāpēc arī sakām:
nenāc, laiks ir vienam būt
jo, tai pusē, kur reiz bijām,
šajā dzīvē nenokļūt