Par Dzeju stulbāka
var būt tik Proza:
ja Dzeja dzīvo debesīs,
Tad Proza zemi groza;
ja Dzeja stulbi izsakās
par dzīvi un par brīvi –
tad visiem viss ir kārtībā
un mierā dzīvo dzīvi.
Proza ja pie vārda tiek –
nekas kā bijis nepaliek:
tāda jau tā dzīves Proza –
tā nejautā, bet visu stulbāk groza
Stulba un vēl stulbāka
