“Ardievas, Latvija!”

Dzimtā valoda un dzimtā zeme.
Debesis kā vizbulītes zied.
Pasaulē nav tādas vietas,
kur tik skaisti tauta dzied.

Samīta brīvība krūtīs man pukst.
Par debesīm svešām tā stāsta un čukst.
Sāpošu sirdi saku es tā:
Ardievas, ardievas, Latvija!

Plašajā pasaulē vietas ir daudz,
bet tikai vienu par Dzimteni sauc.
Ja tēvzemē dzīvot nav ļauts –
tad pasaulē bāleliņš brauc

Samīta brīvība krūtīs man pukst.
Par debesīm svešām tā stāsta un čukst.
Meiteni skaudams saku es tā:
Ardievas, ardievas, Latvija!

Negaidīts sanācis brīvības stāsts
un kangari saka, ka tāds mūsu lāsts:
nav patiesu vārdu, tik meli arvien –
jau divdesmit gadu ik dien

Samīta brīvība krūtīs man pukst.
Par debesīm svešām tā stāsta un čukst.
Raudošai mātei saku es tā:
Ardievas, ardievas, Latvija!

Tūkstošu tūkstoši. Ne šauti. Ne sisti.
Negribot vairāk balsot par listi.
Izvēlas debesis tālas un svešas.
Bez netīrās tautiešu vešas…

Latvija…

2010