Ne jau gaiļos Rīgas rota.
Lettam, lībam tas ir svešs.
Kas no tālām zemēm nācis,
Sen virs Rīgas spārnus pleš.
Rīgu rotā viņas dārzi.
Bulvāri, kas liepās zied.
Daudzo parku klusās takas,
Kas caur gadu simtiem iet.
Dzīvs vēl Kūfalts viņas parkos –
Katrā ziedā viņa gars.
Zeidaku un viņa skices
Atceras vēl gobas zars.
Spītā austrenim un rietam
Rīgā parki plaukst un zeļ
Un , jau otro gadu simtu,
Rīga viņos daili smeļ.
“Rīgas dārzi, Rīgas parki”!
Paldies sakām Jums no sirds!
Pateicoties Jūsu darbam
Rīgas zaļā rota mirdz!
Lai sniedz prieku Jūsu darbā
Gādāt, mīļš lai Rīgas skats,
Nu jau otrā gadu simta
Divdesmit un sestais gads!
2004
KOMENTĀRI