Es saku “NĒ!”

Eiropā, kaut kur pie jūras,
maza tauta kaut kā turas:
pamauj, pačīkst, lūdzas, buras –
vēja pilnas tai vēl buras …

Diemžēl, neveicas ar varu,
kas tautu tur par muļķu baru –
vienoti tā prot tik zagt
un kapu savai tautai rakt
Nu, un protams, progresīvi,
tie pa savam tulko brīvi:
grib par lielvalsti tā būt,
savējā starp svešām kļūt

Vienoti un progresīvi,
kaut kā nepareizi, stīvi,
viņa savas rebes taisa:
pilis ceļot mums no gaisa

Izkar karogus mums svešus;
Deviņus tā grib un sešus;
ar vakcīnām tā tautu gremdē –
grib, lai kropļus mātes dzemdē

Politika viņiem tāda,
ka valstij labuma nekāda;
miljonus tie apkārt dala –
kredītiem vairs neredz gala

Sapņo tie par NATO bāzēm;
kodolieročiem un gāzēm
un nedomā neviens, ka rīt
ne jau droni virsū krīt

Kā Emirātos, Bahreinā,
Irākā un Kuveitā –
visur tur, kur jeņķu bāzes,
pienāks laiks laist biksēs gāzes

Es prasu tiesības uz dzīvi;
es prasu savai tautai brīvi;
es NATO kara bāzēm saku: “Nē!” –
jo vēlos mieru …..
savā …..
dzimtenē …..