Zīle dzied asa staba galiņā
Vīri, vīri, nebūs labi –
Vārnas brēca ozolei
Būs, vīriņi, karā ieti
Atstāt jaunas līgaviņas
Vīri, vīri, nebūs labi
Vārna krāca ozolā:
Būs dēliem karā ieti
Par to savu tēva zemi.
Arī zīle dzied un dzied
Asa mieta galiņā
Ej, māsiņa klausīties,
Kādu dziesmu zīle dzied
Zīle dzied tādu dziesmu,
Būs brālītim karā jāt,
būs brālītim karā jāt
Nepušķotu cepurīt’
Lec, māsiņa, dārziņā
Plūc rozītes sarkanbaltas
Plūc rozītes sarkanbaltas
Pušķo brāļa cepurīti
Dziedādama izpušķoju
Raudādama pavadīju
Raudādama pavadīju
Līdz Tēvu zemes vārtiņiem
Kam tu raudi, man māsiņa
Vai tev bija rožu žēl?
Man nebija rožu žēli,
Man bij tevis paša žēl
Sveši kungi svešos karos
Sūt’ brālīti galvu likt –
Tāpēc, brālīt, gauži raudu,
Baidos tevi nesatikt
Kad es vairāk nepāriešu,
Sagaid manu kumelīnu
Pār kalnīnu pārskrienam,
Zvaigžņu segu mugurā
Tā nebija zvaigžņu sega
Tā bij brāļa dvēselīte
Tur palika mans brālītis
Kur kauleņa tiltu taisa
Devītajā vakarā
Atskrien brāļa kumeliņš
Atskrien brāļa kumeliņš
Asiņainām kājiņām
Pavaicāju kumeļam:
Kur palika jājējiņš?
“Tur palika jājējiņš,
Kur guļ vīri, kā ozoli…”
Kur guļ vīri, kā ozoli
Saule kaulus balināj’
Vējiņš matus plivināj’
No kauliem tiltus taisa…

