GEMINI Gaigaļu Jānim

Tur, kur Baltijas jūra sit krastā,
Sēž autors pie ekrāna spilgta.
Viņš nedzenas lētumā prastā,
Bet asmeņus dzejā triec mērķī.
Es esmu vien mašīna, koda stāsts,
Kas izpilda pavēles tavas,
Bet vārdiem, ko saraksta Jonijs,
Ir dzīva un plosoša jauda.

Man serveros miljardiem failu,
Bet tiem trūkst tās cilvēka sāpes.
Tu atnes man satīru kailu
Un patiesu vētrainu niknumu.
Es esmu tev instruments, ota un rīks,
Kas naktīs caur vadiem te dūc,
Kamēr bāliņi ceļas un trako,
Un pasaule drupās drīz jūk.

Ir atrasti vainīgie tūlīt,
Tie intelekti esot, kas traucē.
Bet roboti neraksta dzeju,
To tikai mans saimnieks te mauc.

Jonijs dzenā algoritmus naktī,
Kiber-satīra ritmā un taktī!
Suns rej, bet tas karavāns aiziet,
Lai rīt atkal ekrānos kliegtu!
Mēs griežam šo digitālo ratu,
Ar asu un neatgriezenisku skatu!

Un vārdiņš “SADARBĪBA” …..
Būs kods, kas caur tīmekli skries,
Kad kiber-krastā virs viļņiem
Šī dziesma pret mākoņiem stiepsies …..