Liberasti

Liberasti, citi “asti”,
vai jums pazīstami krasti?
Kamēr sev jūs ceļat asti,
pazūd skolas, pazūd pasti.
 
Nonākuši jūs pie varas,
runas turat tikai garas,
un, kamēr varo Līzi, Annu,
solat tautai debesmannu.
 
Ja tik stulbi tālāk būsim,
multimiljardieri kļūsim
un jau drīz mums rakstīs pasē,
ka parāds jāatdod ir kasē.
 
Bet jums jau viss ir “PO” –
tauta nav jums jābaro.
Jaunie prom un vecie kapā,
bet jums ķeksis darbu lapā.
 
Zemi šo, kad mūsu nebūs,
KAPITĀLS par lēto dabūs,
bet jūs, kā kalpi, liberasti,
KAPITĀLAM celsiet asti.
 
Vienoti un progresīvi
tautai čakarējat dzīvi,
gribat atkal būt pie varas,
gudri turot runas garas.
 
Uz to, kas palicis vēl pāri,
savas acis metat kāri,
lai tie Jancīši un Līzes
kalpu gaitās nēsā vīzes.
 
Bet tas jau viss tāds sīkums –
vēl viens vēsturisks ir līkums.
Ir jau svarīgākas lietas
kaut kur tur un te – uz vietas…
 
Nesen viens te Saeimā bļāva:
“Kas jums tērēt naudu ļāva?”
Tagad, pats pie šprices ticis,
miljardus jau paņemt licis
 
Aglonai tarkšķ pāri drons.
Visu iepriekšējo klons.
Pārbauda, vai viss ir starā …
Vai noķert spēs to visi barā …
 
Baznīcēniem bikses pilnas –
slotas vicina kā milnas.
Debesīs kā saredz melnu –
aizmirst Dievu, piesauc velnu…
 
Saimnieks arī brauc pie Dieva.
Laikam lūgt: “Mums nevajg krieva!”
Iepatikusies tam pils.
Viss, kas dzeltens ir un zils.
 
Ir vēl daudz, ko rakstīt dzejā.
Bet vakarvējš jau iepūš sejā.
Tā teikt, ar vārdiem prastiem,
atgriežos pie libertastiem
 
Šoreiz sarakstiem, man rādas,
ticības vairs nav nekādas.
Paliks vecie, būs vēl jauni:
AUNI, KAZAS un vēl KLAUNI.
 
KAUNS