Medus, ledus, atskaņas

Pazudušas atskaņas,
pazudusi mūza,
Viss, ko rokās paņēmu,
bojājās vai lūza.
 
Tā nu es ar pudeli
nosēdēju dienu,
Nelicis uz papīra
rindiņu kaut vienu.
 
Zacene jau beigusies,
ruma nav, tik ledus,
Un vēl Arta Vilciņa
pavasara medus.
 
Karote pa karotei
kaut kas galvā grozās,
Pagaidām bez atskaņām,
tikai īsās prozās.
 
Un kad lāsi pēdējo
es no burkas kasu,
Beidzot fāze ieslēdzās
un satikās ar masu.
 
Paldies saku kaimiņam
Vilciņam par medu,
Pārslēdzos uz atskaņām
un šmakovku ar ledu.
 
Un tāpēc šamā dziesmiņa,
Kā  Tas reizēm gadās,
Pateicoties Vilciņam
un viņa bitēm  radās
 
Pateicoties Vilciņam
un viņa bitēm  radās