Palīdzēsim Ancei

Kuršu zemē, mežu vidū,
Ances pagasts turas vēl.
Ja to pārklās vēja parki –
vietējos patiesi žēl …

Daudz ir pagastu mums valstī –
Daudzi nīkst un daudzi zeļ.
Nomales drīz izmirs badā;
pierīgā tik villas ceļ

Ances pagasts viens no daudziem,
kuros likvidēts ir pasts.
Vai tad Rīgas kungus, kundzes
interesē lauķis prasts?

Viņus interesē peļņa,
Lai tur bagātīgi smelt
Un pie Rīgas, kā tas piedien,
Pilis lepnākas vēl celt

Tāpēc Ancē aizslēdz pastu –
Vietā nolikts pakomāts.
Lai tiem prastiem meža ļaudīm
Nenesas uz kļauzām prāts

Un, kad viss ir vecās sliedēs,
arī pakomāts kļūst lieks:
Rīgā atskaitīsies “biedri”…
Būs par prēmijām tiem prieks!

Taču negrib Ances ļaudis,
Ka uz galvas viņiem kāpj;
Ka burkānus tiem saldus sola,
Sasola un vēlāk krāpj

Sanāk kopā, raksta kungam,
Ka mežos latvietis vēl dzīvs.
Taču kurls “kundziņš” Rīgā,
Peļņu gūstot kļuvis stīvs

Kulberg! Pietiek sevi slavēt
Kamēr dzīvs vēl cilvēks prasts!
Laiks valsts iestādes sākt ravēt
Un Lai pirmais rindā būtu
Kurlais “Latvijas” lai “pasts” !
 
Kulberg! Pietiek sevi slavēt!
Laiks valsts iestādes sākt ravēt!
 
Kulberg! Pietiek sevi slavēt!
Kamēr dzīvs vēl cilvēks prasts!

Kamēr dzīvs vēl cilvēks prasts