Šovakar es sēžu kokā

Šovakar es sēžu kokā …
Man šoreiz zīmulis nav rokā …
Pāri pļavai raidu skatus
Un gribas plēst no dirsas matus
 
Kur vien skaties, visur droni –
Kāds lēni peld, cits laiž ar joni
Kur vien paveras man skats –
Visur paskats ir tāds pats.
 
Man gribas kliegt, bet mute sausa …
Gribas bēgt, bet gaita gausa …
Un muo bi lais vēl skaļi bļaustās –
Man katra nervu šūna raustās …
 
Vai tas mocis ir vai drons???
Varbūt abu unisons???
Vai nelido uz manu pusi???
Kāpēc tagad ir tik klusi???
 
Tādi esam, drebam bailēs,
No katras dzirksts, kas tumsā gailēs …
Jo kur mums varonību rast,
Ja nespējam pat domāt prast?
 
Priekš kam mums NATO kontingenti,
Ja dirš uz galvas ekselenti?
Priekš kam uz robežas vajg sienu,
Ja nespēj apturēt nevienu?
 
Priekš kam mums budžetā vajg robus,
Ja nespējam pat rādīt zobus?
Priekš kam mums valdīšana tāda,
ja aizsardzība nav nekāda?
 
Miers ir tas, kas visus baro …
Nemieru nes tie, kas karo …
Politiķiem teiksim “NĒ!” …..

KAS VĒLAS KAROT DZIMTENĒ!!!