… Pelēcībā …

Bez gaismas nav un nebūs dzīve;
bez tumsas nebūs dzīvot spēks.
Laimīgs cilvēks tumsu  gaidīs
un laimīgs būs, kad saule lēks
 
Laimīgs cilvēks tumsu  gaidīs
un laimīgs būs, kad saule lēks
 
Kad saules nav, ir dziļa tumsa,
un tev to tumsu nāksies brist,
Kur atrast sevī tādu spēku —
šo ceļu sākt un nepakrist?
 
Kur atrast sevī tādu spēku —
šo ceļu sākt un nepakrist?
 
Kad tumsu sašķeļ saules stari,
tu acis cieši, cieši miedz.
Tik ļoti gaidītā tev gaisma
ne prieku tev, bet sāpes sniedz.
 
Tik ļoti gaidītā tev gaisma
ne prieku tev, bet sāpes sniedz.
 
Tu gatavs paciest kādu brīdi:
gan tumsā brist, gan gaismā degt,
lai atgrieztos tai pelēcībā,
ar kuru viegli sevi segt.
 
Lai atgrieztos tai pelēcībā,
ar kuru viegli sevi segt.
 
Un tā tu pelēcībā dzīvo,
un tā tu krisdams tumsā brien,
un skaudīgi uz citiem skaties,
kas spītīgi uz gaismu lien.
 
Un skaudīgi uz citiem skaties,
kas spītīgi uz gaismu lien.