Tēvu zeme mana

Saule uzausa un atkal gulēt gāja.
Tā arī – mūsu brīvība:
Tā pamodās un sirdis uzrunāja
ka kopā jāceļ mums ir sava māja
Tā deva cerību!
Tā modināja garu!
Ka varam,
ja to no sirds
mēs kopā daram!

Aust saule austrumos,
un rietos viņa dziest,
no abām pusēm latvju tautai
nācies ciest:
ar svešu kundzību,
ar Kangariem bez skaita,
līdz mostas senču gars
un mainās tautas
vēsturiskā gaita!

Tēvu zeme mana,
dzimtene tu mūsu,
atļāvām mēs tevi segt
ar svešas varas rūsu!
Laiks pamodināt sirdīs
dzimtas senču spēkus,
gaismā celt un izsūdzēt
tumsas sētos grēkus!
Laiks pamodināt sirdīs
dzimtas senču spēkus,
gaismā celt un izsūdzēt
tumsas sētos grēkus!

Tēvu zeme mana,
dzimtene tu mūsu!
Ļauj mums vēlreiz notīrīt
svešās varas rūsu!
Tēvu zeme mana,
dzimtene tu mūsu!
Ļauj mums vēlreiz notīrīt
svešās varas rūsu!
Gaismā celt un izsūdzēt
tumsas sētos grēkus!

Gaismā celt un izsūdzēt
tumsas sētos grēkus!

Dod man tēvu zeme
atrast tādus spēkus