Vecajā krodziņā

Vēl daži mirkļi ir
bez Tevis skumjās nodzīvoti,
kaut Tevi redzēt vēlējos
sev blakus ļoti, ļoti
Un saules stari kaitina,
kad vientuļš raugos logā,
sēžot mūsu vietiņā –
šai vecā, jaukā krogā!

Kur esi Tu, kam nenāc Tu,
kā biji vakar solījusi?
Pulkstens sen jau aizgājis
uz citas stundas pusi
Un mēness gaisma acīs dzeļ,
kad vientuļš raugos logā,
sēžot mūsu vietiņā –
šai vecā, jaukā krogā!

Sirds man raud pa pilienam,
līdz nakts jau tumšā aizgājusi
un rūgto glāzi bārmenis
vairs nejautādams ielej klusi…
Un rīta gaisma tumsu nes,
kad vientuļš raugos logā,
sēžot mūsu vietiņā –
šai vecā, jaukā krogā!

2001