Reiz dažas meičas satikās
Lai dotos streikot kopā
Un šāda prieka sakarā
Piedzērās tās lopā!
Roza Klārai atzinās
Mīlestībā plašā
Un to mīļi apskāva
krievu meiča ašā!
Tā tas bij, tā notikās
Gandrīz pirms gadu simta,
Kad solidāri vienojās
Šī feministu dzimta.
Ilgus gadus godinot
Šo brīnišķīgo brīdi,
Nerimst vājo vīriešu
Un stipro sievu strīdi.
Politiskās platformas
Tika liktas lietā
Apsveicot un noraidot
Nevietā un vietā.
Un, kamēr viņi ālējās
Starptautiskos laukos,
Mums šī diena pārvērtās
Tiešām svētkos jaukos!
Bērni zīmē, griež un līmē,
Vīri raksta dzejas,
Ziemā uzplaukst ziedu lauks
Un priecīgas ir sejas!
Darba vietās vīru klans
Šņabi pērk un vīnus
Pluss, ka viņi dāmas sveiks,
Piedzersies – tas mīnuss.
Bālas tulpes, narcises,
Rozītes un neļķes
Darba vietās pelēkās
Būs kā košas peļķes!
Lai ko saka naciķi
Un citi latvju klauni,
Mūsu tautai parastai
Šie svētki mūžam jauni.
