Nemīlu šo zemi brīvo
ja vēders kurkst, ka ausis plīvo!
Tad, kad vēderā ir auri,
Tad ar valsti šo būs cauri.
Varbūt kādam tā ir bauda,
Neturas ja ķešā nauda,
Labāk nepilsonim būt,
Lai tik vēders sātu jūt!
Dažs no darba brīvā laikā
tik pa krogiem apkārt staigā.
Citam siļķes galva ķešā
un viņš laimīgs, ka nav bešā.
Pensionārs pie putras bļodas
trīs reiz dienā laimīgs dodas.
Dažam padod tikai lasi
un lai nav ar leišu pasi.
Biezam ikri katru dienu.
Omai kartupeli vienu.
Biezam medū mērkta pīle.
Omai stilba kauls un vīle.
Dažam priekšā šķiņķis labs.
Cits ir tievs kā gaismas stabs.
Vienam bikses tā kā buras.
Otram knapi kājās turas.
Laukos tupeņi ir godā.
Reti gaļas gabals podā.
Pilsētnieki desas lieto
un pa MacDonaldiem spieto.
Līze Janci ciemos sauc,
lai uz makaroniem brauc.
Biezais ielasmeitu gaida –
šašliki uz galda smaida.
Tantuks kapeiciņas skaita-
tai pa kabatai tik maita.
Blakus viņai kungi kusli
iepērk kastēm vācu musli.
Tā tas bijis, ir un būs –
kaut kas šķir un vieno mūs.
Cilvēks otram nebūs brālis,
ja tam desas vietā kālis.
