Bija laiks, kad DELFI piedāvāja dzejas mīlētājiem sadaļu ESPLANĀDE, kur katrs dzejas “lielpratējs” varēja publicēt ko savu, apsmiet kolēģa veidojumu, kritizēt un slavēt un visādi citādi laiku kavēt. Tur veidojās koalīcijas, grupas un personības. Reizēm kaislības sita augstu vilni. Viena no tādām grupām bija DAC (aizmirsu, ko tas nozīmē :)), kuras biedri uzskatīja, ka viņu skatiens uz dzeju ir vienīgais pareizais. Par šīs grupas personību Shelly, kurai ļoti nepatika Jonjs( tobiš es), tās biedriem un citām spilgtām Esplanādes personībām ir šis parodiskais stāsts!
no jautre Jonje
dažem varen gudrem kadrem
iekš to Delf Esplanād
Pāri Rīge lepnem rūmem,
pāri mež un pļav un krūmem
viene spīgan, tobiš ragan,
savē piestē lustig trauc
Ārē melne, kluse nakte,
visād mošķe stāv uz vakte,
tobiš, veln un cite gar
save slikte liete dar!
DACe taut no vēle tusiņ
iete katr uz save busiņ;
iete Cruelty un Maske,
Shelly are kāto naske
Roke viņei polič svilp
un pa iel šī taise cilp –
viņei tike ture labe,
kur ir liele gaisme stabe
Shelly viene muļķe teice,
ko tas Jonjs ar meite veice –
ka viņš katre zeme gāž
un bez standarte tās drāž
Tā nu vine bailē cilpē,
svilp tai mutē klusam svilpē…
Pēkšņ trobel liel un, bāc –
Vinei virsē gāže kāds!
Tā pa kumpel vinei svelp,
ka šī ņem un norij švelp!
Tur Ragan vainig bij ar piest –
gribēj nāve cilpe griezt!
Un, pēc tāde gājien glup,
guļ uz zem vien liele čup –
Shelly, Ragan ar sav slot,
pieste virsē kā vien rot!
Pirme vece Ragan čohņī:
“Stulbe Shelly, kaut tu sdohņī!
Kad es nāve cilpe tais,
katre reize DACe mais!
Kad es Esplenēdē bure –
DACe bļau: tas nav de jure!
Kad es pestel kādem sūt –
DACe sake: elpot grūt!
Kad es save slote siene –
DACe dzejot tūdel skriene!
Grib es palidot pa nakt –
DACe tūlīt priekšē, knakt!”
Shelly sten, jo kumpel sāpe –
Ragan piest tai labe trāpe!
Matušk vārde pilne mut,
bet tik svelpien iznāk krut!
“Kas te notiek? Kas te daras?” –
kaut kas tumsē dusmig baras
un no sniege kupen balt
izleen vecais Vilgen Valt!
“Mierīg lase Jonje dzej,
bet te, bāc! un man pa sej!
Un lai bilde būtu pill –
sasit mane bieze brill!
Ko lai nabag kritik ēd,
ja to sit un gāž vēkšpēd?
Pat pie vece afiš stab
tagad pastāvēt nav lab
Grūte laike! Vajag likum,
aizliegt vise slikte tikum –
dzejniek nedrīkst lietot tint,
kritikam vajg izsniegt plint!
Ragan lidot ļaut uz pēle,
DACe ģīme kārt pie dēle,
kritikam lai vienmēr god!
Un lai Jonje sasper jod!”
Shelly svilpē, Ragan bur,
Valte save degun tur –
Vai nav idill? Vai nav kaif?
Trūkst tik murder te un naif!
Pirme Ragan sēst iekš piest,
sāk ar slote puten griezt.
Trīs reiz nospļaujas pār plec
un kā raket augšem lec!
Kritik Valgen, vece Valt,
kā sosuļke galīg balt,
skreen pie dakter pēc vien drap,
jo tam dzīvīb tures knap!
Shelly tike svilpo, svilpo
un pa taisne projem cilpo –
sūdzib sniegt pie Melne Mask
dodas vine baige nask!
Vajdzēs vinem šonakt prast
kompresor šai spraust zem ast –
kaklē svilp! Shelly raud! –
jāpūš dupsē cik vien jaud!
Un, kad svilp i beigās laukā,
domīg sake meit šī jaukā:
“Labāk, lai tas Jonje drāze,
nekā Ragan zemē gāze!
Labāk Jonje man pa virse,
nekā kompresor caur dirse;
labāk turēt ko iekš rok,
nekā svilp man rīkl mok!”
Iekš Esplanāde nākamrīt
taute plikšķin ac un krīt:
dullā Shelly rakste dzej
un par savem likstem smej!
Jonjem labe rīte sauc,
sake, lai šis ciemē brauc;
apgalvo, ka tas i fakte,
ka tik Jonjem pieder nakte
Tagad šī bez baile tusēs,
tik a Jonje naktes dusēs,
svilpuk atdos vecam Valtem –
lai no basem pūš līdz altem
Tas bij perš ar labe beige,
kuru rīmēj es bez steige:
moške bije tā, moš būs –
gan jau paše redzēs Jūs!
Kas tad nu?! Aiz log liel trobel!
Pabāzīs ka āre šnobel:
tur jau Ragan taise cilp…
Tikai nedzird kāde svilp!
KOMENTĀRI