Kādās kāzās iegājuši, paēduši, padzēruši…

Kādās kāzās iegājuši, paēduši, padzēruši…

Pirms kādiem padsmit gadiem Skultes ķekatnieki palūdza man sarakstīt “častuškas” kādām vietējām kāzām

Čigānos, čigānos –
Varbūt baros, šņabi dos!
Varbūt Maijiņa ar Janci
Čigānbērnus sauks uz danci!

Kranči sētā dusmās barās:
Kas te, Kupļos, tagad darās!
Rīdzinieki Skultes pusē
Kuplā skaitā šoreiz tusē!

Rīgas Jānis Maiju lenc
Un uz baznīcu to trenc –
Vainadziņu kāro ģeķis,
Grib, lai kopīgs būtu deķis!

Skultē asaras un bēdas,
Pīles Aģē rupji mēdās –
Skultes maijpuķītes jaukās
Atkal aiziet Rīgas tautās.

Balti mirdzoša, kā puķe,
Sēž pie galda Kupļu skuķe –
Rudens pārpilnības grēks,
Pavasara mīlas spēks!

Saki tagad, tevi baida
Aube vecā, kura gaida?
Vai tas Jānis ir tik labs,
Ka jūs šķirt var tikai kaps?

Domājam, šos gadus sešus
Iepazini ļaužus svešus,
Ja jau izvēlējies lemt
Un par vīru Jāni ņemt?

Redz, kur vīramāte skatās,
Izbīlis tai acīs platās:
Dēls pagalam! Tagad laukos
Tvarstīs tikai zaķus jaukos!

Neklausīs! Un nenāks mājās!
Būs pie sievas, tā kā klājas!
Arī vecais nu aizvien
Skultes pusē plītēs vien!

Kupļu kaimiņienes jaukās
Nu par fidām tikai saukās!
Redz, kā vīramāte skatās?
Izbīlis tai acīs platās!

Kupļu saimniekam gan prieks –
Būs tam sētā strādnieks lieks!
Te gan nav kā tirgus bāzē –
Suķis kviec un āzis āzē!

Gan jau apradīs un spēs
Darbus padarīt kā mēs –
Tik pat krietni sienu gādās
Un ar glāzi godam strādās!

Ja jau patīk meita traka,
Patiks arī sūdu smaka!
Ja jau sievasmāte laba,
Tad jau patiks Skultes daba! 

Jāni, Jāni! Bet tu pats?
Kāds uz visu to tev skats?
Vai tu saprast arī spēj,
Kādā ellē iekšā ej?

Būs tev cauru dienu strādāt
Un par brokastīm būs gādāt;
Bērnus auklēt, mazgāt vešu;
Veci dzīt no sievas svešu.

Būs tev sievai būt par ganu,
Jo tai Rīgā netrūks fanu;
Vienmēr bremzi iekšā slēgt
Un no brīvām skuķēm bēgt!

Un pavisam tie nav joki,
Kad būs jāstāda tev koki:
Katrai atvasei par godu –
Tēva prieku nest un sodu!

Kupļu saimniecība lielā –
Tā nav Hipokrāta iela;
Vajag stādīt, vajag sēt,
Ražu audzēt, novākt spēt!

Govi slaukt un cūkas audzēt,
Zivis ķert un dabu saudzēt;
Cienīt katru skudras taku,
Mīlēt zemi, sūdu smaku!

Ja tu spēj un ja tu vari,
Tad vairs nerunāsim gari –
Turat jūs viens otru ciet
Un lai tās lustes vaļā iet!

Čigānbērni tagad saka:
Lai jums gudrība kā aka!
Lai jums bikšeles arvien
Tā kā magnēts pretīm skrien!

Lai jums grūtā dzīves ceļā
Stresa utis nelien veļā!
Lai jums mīlas karogs mastā
Un tikai labas vēstis pastā!

Un, kad Rīgas kvēpi žņaugs,
Gaida „Kupļos” maijs tik jauks –
Ar skaistām lakstīgalas dziesmām
Un gaišām Jāņuguņu liesmām.

Ķekatnieki, ķekatnieki,
„Kupļos” šonakt lieli prieki –
uzdzied dziesmu, uzlaid danci:
Kupļu Maija precē Janci!

Sarauj, sarauj! Šaibu, šaibu!
Aizmirsti par Juri, Baibu!
Sirdīs tikai Jānis, Maija,
Kupļu mājas, Skultes kaija…

13.05.2003.
0

KOMENTĀRI

WORDPRESS: 0