Balsot vai nebalsot? Būt vai nebūt?
Vienādojums vienkāršāks par vienkāršu. Bet, liekas, ka par sarežģītu Ķengaraga apkaimes iedzīvotāju kopienai.
Ja kāds vēl nesaprot, tad runa ir par ikgadējo rīdzinieku iesaistes programmu pilsētas attīstībai – balsošanu par pilsētas apkaimju sabiedrisko organizāciju iesniegtajiem projektiem http://www.balso.riga.lv/projekti . Savas apkaimes patrioti centušies, gatavojuši projektus, iesnieguši un gara acīm redz daļiņu Rīgas – sakārtotu, labiekārtotu vai izdaiļotu… Par veseliem 100 000 EUR. Vienam projektam. Neieguldot ne centa. FANTASTISKI!
Kāds aktīvi steidz balsot par viņa sirdij tuvāko apkaimes projektu. Cits šaubās par ko balsot. Bet daži aģitē nebalsot. Manā uztverē tā ir kā piektā kolonna. Darbojas citu apkaimju labā…
Ieskatoties Facebook dažādo publisko grupu ” … Ķengarags … ” ziņu listēs, secinu, ka Ķengaragam no piedāvātā projektu klāsta tā pa īstam nekas nav vajadzīgs. Ne Mazjumpravmuižas turpmāka attīstība, ne gājēju celiņš māmiņām ar bērniem un pašiem gar Rumbas ielu uz promenādi pie Daugavas. Prūšu ielas skvērā lai turpina tusēties bezpajumtnieki un dzērāji un tt. un tml..
Gada garumā dzird Ķengaraga iemītnieku vaimanas – nevaram ar ratiņiem paiet pa Rumbas ielu, Prūšu ielā skvēriņā vieni bomži – garām nevar paiet. Tur nav sakārtots. Tas nav izdarīts. Kāpēc tā un kāpēc šitā. Tiek meklēti vainīgie un atbildīgie.
Taču tagad, kad kāds ir paveicis melno darbu un iesniedzis projektus finansēšanai un realizācijai, Ķengaraga iemītniekiem nekas vairs nav vajadzīgs. Ziņu lentēs pašreklāmas, sludinājumi, Covida “jautrās” aktivitātes un cienījama rosība, ja kādam apzagta automašīna vai pazudis kaķītis …
Vēl vairāk izbrīna diskusija par to, ka nav pareizie projekti iesniegti. Vajagot bērnu un sporta laukumus iekškvartālos. Jāsakārto iekšpagalmu celiņi. Vajag. Jāsakārto. Kas liedz to darīt? Varējāt iesniegt savus projektus, aizstāvēt tos un saņemt 100 tk realizācijai. Taču nē. Kritizēt citu darbu ir vieglāk.
Diskusija par naudas izcelsmi. Viens saka – domes nauda, cits – nodokļu maksātāju; šogad neņemsim, taču nākošgad iedos tāpat; labāk atdosim naudu citām apkaimēm, kur vajadzīgāks. Kur palikusi loģika un skaidrais saprāts? Šāda veida finansējums ir vienreizēja akcija, kura notiek tikai otro gadu un, iespējams, pēdējo reizi. Vai arī turpināsies vēl ilgi… Kas to var zināt? Pašvaldība nav peļņas organizācija un viss tās budžets pamatā ir nodoķļu maksājumi. Taču izdevumi konkrētās apkaimes labā var būt atšķirīgi. Šādu apkaimes projektu finansēšana dod iespēju pat mazai vai attālai apkaimei iegūt papildus resursus savas vides revitalizācijai vai attīstībai.
Tik plašai un skaitliski lielai sabiedrības daļai, kāda ir Ķengaraga apkaime, aizstāvēt investīcijas savā teritorijā nesagādātu nekādas problēmas. Taču tomēr tās pastāv.
Es neesmu rīdzinieks un dzīvoju dziļos laukos. Es nemaksāju nodokļus Rīgai un teorētiski man ir vienalga, kur Rīga tērē rīdzinieku naudu. Mani interesē, kā tērē MANU naudu Manā pagastā un novadā. Kāpēc ar Ķengaragu ir savādāk? Kur palicis lokālpatriotisms?
Kāpēc es vispār uztraucos par Ķengaraga problēmām? Viss ir vienkārši. Vairāk nekā 20 gadus dzīves aktīvā daļa ir saistīta ar Latgales priekšpilsētas sakārtošanu un drošas vides radīšanu. Kā Lielās talkas koordinatoram man vienmēr bijis patīkami kontaktēties ar Ķengaraga aktīvākajiem iemītniekiem un redzēt viņu patieso prieku par paveikto darbu talku laikā un sakārtotu vidi. Tāpēc man nav vienaldzīgi vērot, kā Ķengarags atsakās no vismaz 300 tk EUR lielām investīcijām savas apkaimes labiekārtošanai.
Balsot vai nebalsot? Būt vai nebūt? Varbūt būt…?
