Jūs ievēlēja tauta,
jo cerēja, ka labāk būs:
pēc pārmaiņām tā ilgojās,
pēc tā, ko solījāt reiz jūs …
Solījāt jūs kalpot tautai;
trīs zvaigznes Mildai spodrināt;
celt katrā sētā labklājību
un katru bomzi godināt
Jūs teicāt: būsim skauģi –
it visā redzēsim, ko taupīt
un oligarhiem neļausim
jūs, vēlētāji, laupīt …
Bet nepagāja laiciņš ilgs:
tik sev jūs algas cēlāt
un tos, kas jums reiz ticēja,
kā nejēgas jūs pēlāt
Paši, neko neradot,
kredītus tik ņēmāt:
ka tautai tie būs jāatdod –
ar vieglu roku lēmāt
Ar Covidu jūs shēmojāt
pa labi un pa kreisi
un, kā vienmēr, izrādās,
ka atkal viss ir greizi
Par to ir runāts –
daudz un skaļi,
bet jūs starp reņģēm
tā kā vaļi
Laiski peldat naudas plūsmās,
pat nekasaties, ja kāds kniebj –
tas būtu nolaisties par zemu –
tas lieliem D patiešām riebj
Ir četri gadi saldi dzīvots
un gribas vēl un vēl un vēl,
bet reņģe negrib būt par reņģi
un brekšus, līņus tai nav žēl
Vaļi ir un paliek vaļi –
viss tur ierastās ir ainās,
tikai dīķos – sezonāli –
kangari un co vien mainās
Izbrāķēti tie no listes
pēc sirdsapziņas sauc un tiesas:
kompensācijas mums dodiet –
strādāt aizmirsušas miesas …
Ikšķim sekojām cik spējām
mēs starp kafijām un tējām
un, pēc kuluāru rejām,
tik pa banketiem un dejām
Tāpēc tagad, ņergas tādi,
jāmaksā par nesto skādi:
pēc šī darba, tiešām tupā,
veselība mums ir čupā!
Un, pirms vēl mandāts zemē likts,
pie jauna likuma ir tikts:
būs maksāt mums par katru mēslu,
kurš guvis kādreiz saeimas krēslu …
Interesanti, kāds ir saņēmis kaut vienu kompensāciju, ja strādājis valsts darbā ar līgumu uz noteiktu laiku?
