Man matos ziema. Bet sirdī pavasaris zied.
Jo tikai Viņai raksturīgā spītā tā blakus iet.
Jau astoņpadsmit gadus.
Mana ieviņa.
Ar atvasēm pie rokas.
Mana mīļā sieviņa.
Tā. Klūpot. Ceļoties. Caur asarām un priekiem.
Caur ziemām un caur vasarām. Par spīti vārdiem liekiem.
Jau astoņpadsmit gadus.
Ar mani kopā ieviņa.
Pati labākā uz pasaules.
Mana mīļā sieviņa.
