pēc alfas nāk beta. Kā jau minēju alfā, viss ir kaut kur norakts … vajag tikai rakt
Agrs rīts, visapkārt kluss!
Uz Taviem gurniem mana galva dus!
Tu beidzot aizmigi, bet sirds vēl strauji pukst
un lūpas miegā: Mīļais, vēl!!, aizvien vēl čukst!
Kaut guli Tu un sevi nepārvaldi,
Tavs augums kaislē izliecas vēl saldi
un maigās lūpiņas vēl pretīm sniedz!
Tām pretīm steigties arī manas liec!
Un atkal mīlestības pilnās saujas
pie Tavām krūtīm maigi kļaujas,
kas piebriedušas glāstus gaida!
Un Tavas acis modušās jau smaida!
Ak, saldā augumu šī deja!
Es princis! Bet Tu mana sapņu feja!
Kāds neviltots un varens spēks
ir vārdam vienkāršam, kas saucas Grēks!
