Cik atmiņai ir īsas kājas.
Tā cilvēks iekārtots: “Lai citam sāp!”
Un tikai tad viņš raud un rājas,
kad viņam pašam virsū kāp
Mēs slavējam un uzsitam uz pleca.
Un palīdzīgu roku lūdzam pretim sniegt.
Tik aizmirstas mums patiesība veca:
To pašu arī citiem nevajg liegt!
