Debates 2026.

Tagad nevajg iet uz cirku:
“Asarās pie TV mirku!”
Vienā barā kopā auni,
Kazas, kazlēni un klauni …
 
Skatos, skatos – esmu starā!
Kā tie kandidāti barā,
Lētu rietumšovu garā,
Stāsta …
kādi būs tie varā
 
Ko tie būvēs, ko tie lauzīs …
Kurus slavēs, kurus dauzīs …
Ko vērs vaļā, ko vērs ciet …
Un kas ar ko
un kur var iet …

Solījumi vien un strīdi
Nerimst pārraidēs ne brīdi:
Ne labvakar, ne labrīt –
Tūdaļ krāgā citiem krīt …
 
Ir tur vecie, ir tur jauni.
Dārgi ģērbušies un glauni.
Skaisti smaidi – acīs ledus.
Vārdi, vārdi – plūst kā medus.
 
Vieniem spoži argumenti –
pasniedz tos tie ekselenti …
Citiem domas tādas pašas –
tikai pirmie esot rašas …
 
Dažiem citās dimensijās
idejas ar sapņiem mijas –
ezotēriskā tie stilā
dzīvo kaut kur tālē zilā.
 
Noklausījos debates:
“Ko tie bāliņi tur nes?”
Lai ar ko tie runas sāk –
pabeigt tās ar vati māk …
 
Iespaids tāds, ka mūsu tauta –
tēma viņiem neatļauta …
Tikai Ukraina un Raša –
jāēd buļba būs vai kaša.
 
Varu peršas cept un vārīt –
ko tie blēži vēl grib darīt.
Cik tie skaisti tagad dzied,
Par to, cik slikti …
tagad …
iet …
 
Nenoskatījies pat pusi,
TV ārā slēdzu klusi.
Paskatos uz sievas pusi:
“Cik tu laimīga …
kad dusi …”