Janvāris. Evika. Specizlaidums
Man patīk mūsu Evika!
Sieviete šī blondā
trīs gadus valsti nevadīt:
tai vieta Zelta fondā
Daudz mums bija ministru:
nāca tie un gāja
un aiz katra redzama
bija āža kāja
Politiķi, ierēdņi
tā kā nieres taukos
šķēla, ņēma, dalīja
pilsētās un laukos
Stulbības aiz neziņas
radīja bez gala
vasarā dēļ karstuma
Ziemā – tak dēļ sala
Visi visu zināja
un priekā klusu cieta
jo katram bija labums savs
un katram sava vieta
Nu, bet ko tad Evika?
Tā vadīja pa pastu.
Jo kur gan citur iedvesmu,
kā nezināt, tā rastu
Un, žēl, ka labas idejas
viņai krita spamā
Zuda kaut kur feisbukā
vai kaut kur instagramā
Tai apkārt vienmēr eksperti
kas labāk zin, kā vadīt
ko šodien labāk uzslavēt
un ko no nulles radīt
Par nodarīto varam spriest
gari mēs un plaši
par nedarīto vainosim
sevi vien mēs paši
Kā vienmēr jau pirms rudeņa
politiķi kasās
uz vēlēšanu teātri
katrs doties prasās
Ceļ ārā sūdus visus
medijiem par prieku
un bieži palaiž gaisā tie
dažu grēku lieku
Steidz daži krāsu nomainīt
Lai atkal būtu spicē
pie vietas vienas viņiem ir
ka pretējā būs blicē
Galvenais, lai ierastā
dzīve turpinātos
un tā kreisā naudiņa
arvien vairāk krātos
Bet stāsts jau ir par Eviku!
Par blondīni pie stūres
bet ne par to, kas palicis
pēc viņas varas tūres
Kad pārmetumi skaļi nāk
Tā blisina tik acis
ar pārmetumu skatoties
uz tiem, kas sliktu sacīs
Un, droši vien, tā sapratīs
ka lietota tā tika –
kad tagad viņu pametīs
kas nevadīt tai lika
Tā nu viņa izgaisīs –
šī blondā miera mika
šodien varas virsotnē –
rīt – politiski plika
