No citiem atšķiros ar to,
ka pelnos zeltu sēju.
Ar to, ka draudzējos
ar smilgām es un vēju
Ar to es atšķiros
ka sevi viņiem dalu;
pēc miera tiekdamies
es mīlu jūras malu
Man zemi nevajag
ar asfaltu un bleķi.
Lai silda pļavās mani
tālo zvaigžņu deķi
Lai mana meitene ir
skurbi baltā ieva
un egle laukmalā
lai mani sedz kā sieva
No citiem atšķiros,
ka mīlu patiess būt.
Ka vienmēr dodu
to, ko sirds man jūt.
Ka negribu es liekuļot
jo patiesību cienu
un ļauno dzīvi
mīlu es ik dienu
Tāpēc vēl arvien
ar vējdzirnavām cīnos;
viens un bieži nesaprasts
par dzīvi šo es brīnos
