Par kādu viensētu skultes pusē
es esmu atgriezies par vēlu…
Maza taka baltā laukā
Sniega segā smagi slēpta
Kur vasara reiz dziedāja un plauka
Nu laiku vada vējā tērpta
Zem sniega klusums raud
Saule dzisa rudens vējā
Viss šķiet jau aizmirsts sen
Tik vārdi paši rodas dzejā
Par kādu sētu Skultes pusē
Kur atmiņas skraida kā ēna
Kur baltā sniegā vasara klusē
Par viensētu, kuras sen jau vairs nav
šī dziesma skan….
Es tur stāvu viens
Sniega smarža kā sapnis
Kur reiz saule mani sildīja
tagad atmiņās aiznes
Vasaras balsis skan klusumā
Lauki klāti balti jo balti
Nāks pēc manis jau drīzumā
Un prom aizvedīs vēji salti
Par kādu sētu Skultes pusē
Kur atmiņas skraida kā ēnas
Kur baltā sniegā vasara klusē
Par viensētu, kuras sen vairs nav
šī dziesma skan….
Tik atmiņās tālās
Man sāpēs redz acs
Ka nav vairs šīs sētas
Un esmu viens pats …
Par kādu sētu Skultes pusē
Kur atmiņas skraida kā ēnas
Kur baltā sniegā vasara klusē
Par viensētu, kuras sen vairs nav
šī dziesma skan….
