Pavasarī …

Pavasarī saule glāsta.
Zaļo zāle, koks un krūms.
Vējš par mīlestību stāsta.
Aiziet viss, kas ļauns un drūms.

Pavasara saules krāsās
krāsaināks ir prāts
Lien no dvēseles man laukā
viss, kas ziemā krāts

Pavasarī sirds ir brīva.
Tāles nezināmās sauc.
Uguns krūtīs uzplaukst dzīva.
Sajūk viss, kas liegts un ļauts.

Pavasaris nezin grēka.
Atdot vajag to, kas krāts.
Pretoties nav vairāk spēka,
Ja mums pretim steidzas kāds.

Redzu acis debeszilās
un kā smaida zieds,
un, nez kāpēc, man par ausmu
mīļāks liekas saules riets!

Pavasarī acis staro.
Gurnus savāds gurdums liec.
Fantāzijas prātu baro
Un tām līdzi aizrauts tiec.

Nedalītā pilnas rokas,
neizjustais sauc
un, kā vienmēr, pavasarī,
mīļš, kas neatļauts!

Pavasaris nezin grēka.
Atdot vajag to, kas krāts.
Pretoties nav vairāk spēka,
Ja mums pretim steidzas kāds.

Pavasaris ved aiz rokas.
Vienam otru cieši kļauj.
Vēlreiz piedzimt mīlas mokās
Abiem mums viņš atkal ļauj.