Veltīts manam tētim Valentīnam Galakrodzniekam
Tētis man bij’ Valentīns –
mīlestībai dzimis;
sen viņš kapu kalniņā
mani mīlēt rimis
Tētis mani mīlēja,
kā Tēti to vien prot –
līdz pašam mūža galam
man mīlu centās dot
Man Tētis vienmēr sacīja:
būt godīgam ir grūti,
bet tikai tā, tu, dēls,
elposi ar pilnu krūti
Tētis teica: nesapņo,
vilšanos vien gūsi –
ar zīli rokā laimīgāks
un mīlētāks tu kļūsi
Un nedomā, ka mīlestība
ir viens vienīgs prieks –
mīlot arī rodas vētras,
mīlestībai uzsnieg sniegs
Šodien atceros es Tēti,
viņa spēku mīlu dot;
mīlēt tā kā tikai viņi,
tikai Tēti mīlēt prot!
