Parakstīju kolektīvo vēstuli. Darba grupai. Kura vērtē būt vai nebūt Rīgas izpilddirekcijām…
Ar vēstuli vēlamies pateikt, ka esam pilsētai vajadzīgi. Ka varam un daram. Ka “miljonus” tērējam pilsētai. Kaut arī no 63 darbiniekiem 10 gadu laikā esam palikuši 46… Kopā ar tehnisko personālu. Dzīve vēlas padarīt mūs par ciniķiem, bet vēl dzīva ir atbildības sajūta. Pret pilsētu.
Tagad Rīgu vēlas restartēt. Nu kaut ko. Vajag. Kā solīts vēlētājiem. Bet ko var restartēt tur, kur vien tā darba kā pārlikt papīrus no viena plaukta citā? Kur runas lielas, bet nav nevienas savāktas izgāztuves vai realizēts kultūras vai vides projekts? Ko restartēt domes gaiteņos? Nomainīt kafijas automātus? Arī kapitālsabiedrībās lai viss ir pa vecam, ar jaunām padomēm un valdēm…
Tāpēc reorganizēs, dalīs, restartēs to, kas ir no varas gaiteņiem vistālāk, bet rīdziniekiem – vistuvāk. Izpilddirekcijas. Mums tas liekas nepieņemami. Tāpēc rakstam. Bez cerībām, ka mūs sadzirdēs.
Tā nevajag būt. Pa kluso.
Vēlos par radušos situāciju informēt rīdziniekus, visus tos, kas mūs zin, zin mūsu darbus pilsētas labā, tos, kas mums tic un kas ikdienā kopā ar mums priecājas par sakārtotu vidi un tīru pilsētu.
Esiet kopā ar mums un nepieļaujiet kārtējo netaisnību. Ar mūsu vēstules saturu varat iepazīties šeit…
Nez vai tas restarts nesīs labu.
Kāpēc tāds pesimisms?
Paldies! Sistēma strādā
Arī parakstījos un atbildu par katru tajā vēstījumā rakstīto vārdu ! Mūsu komanda māk, grib un gatava strādāt, lai ar katru gadu dzīve ārpus iedzīvotāju “četrām sienām” kļūtu jo vairāk iekārtotāka, interesantāka un pieprasītāka šīs ārtelpas sakārtotības, labiekārtotības un ērtas pieejamības dēļ !
Ja tici rakstītajam vēstījumā, ja esi sadzirdējis še rakstīto, PASAKI ARĪ TU !!!