Ziņas. 20.08.2026.
Ziņas, ziņas, ziņas, ziņas –
negatīvas tik ir viņas
Tāpēc smejies tu un raudi,
ziņas, liktas peršās, baudi!
Ziņa pirmā ir par datiem –
klāt tā ķerties liek pie matiem:
“Kas nu notiks, kas nu būs?
Kad un kas nu apjāts kļūs?”
Kad tos fenderēja mežiem,
par dabā retiem lūšiem, ežiem,
Tad ar pirkstu kratīts tika –
sakārtot tās štelles lika.
Varbūt pārbaudīja kāds,
kuram vesels vēl ir prāts.
Taču vairums sēž uz lauriem
Un pofig tiem par datiem cauriem.
Padomēs ar treknām algām,
vīri trekni balsīm spalgām.
Valdēs arī tādi paši –
tik uz prēmijām ir aši.
Ziņas, ziņas, ziņas, ziņas –
negatīvas tik ir viņas.
Tāpēc smejies tu un raudi,
ziņas, liktas peršās, baudi!
Teica sen: “Būs, kungi, sūdā!
Saskries vilki aitu būdā!”
Nu un ko? Šie prasa sodu
teicējam par ņemto godu!
Negribu pirms laika baidīt
kur un ko mums atkal gaidīt.
Kādus datus kad kāds spers
Un kuri baldrijāņus dzers.
Ziņa otrā būs par varu,
kas tautu tur par aunu baru:
uz krīta doto svešiem dodam –
savējos vēl vairāk sodām.
Vara saka: “Viss ir starā!
Lāci uzvarēsim barā!
Eiropā lai netiek slāvi –
dziļāku vēl raksim grāvi.”
Parādi jau mutēs smeļas.
Cenas nemitīgi ceļas.
Taču ņemam vēl un vēl:
“Ukrainai nekā nav žēl.”
Karam ziedot visiem prasa.
Pa pakšiem konfiskātus lasa.
Ukri priecīgi uz tirgu
ar latvju numuriem ved zirgu.
Kulbergs mūs ar krieviem baida,
Varbūt pats tik klusam smaida:
“Apdalīts tak nav viņš prātā!
Arī grib pie galda klātā!”
Ziņas, ziņas, ziņas, ziņas –
negatīvas tik ir viņas.
Tāpēc smejies tu un raudi,
ziņas, liktas peršās, baudi!
Nu un tagad skan lai viņa –
Visam pāri ziņu ziņa:
“Tas kas, likās, pieder mums –
Ir viens vienīgs pārpratums!”
Vai tev zeme ir vai māja …
Cēli pats vai senči krāja …
Kļuvis reāli par nomu,
Jo atnāks, teiks:
“Ņem ceļasomu!”
Un vēl piebildīs:
“Ko kasies?
Bērnus ņem un projām lasies!”
Ievāksies un ķēzīs, ķēzīs –
gan pēc tam tas nomnieks mēzīs.
Kāpurķēdēm uzars laukus …
Izraks ierakumus jaukus …
Krīzi pārvarēs pēc gada –
kad jūs izmirsiet no bada
Nedaudz pārspīlēti gan.
TAČU ATSKAŅAS KĀ SKAN!
Mosties tauta, varai prasi:
“Liec tak mierā tautas kasi!”
Mosties tauta, varai prasi:
“Ejat prom ar vilka pasi!”
Ja jau nespējat jūs strādāt,
par tautas labklājību gādāt,
tad, kāda velna pēc, mums barot,
TOS …
KAS VĒLAS …
Mūsu zemē …
KAROT?
