Gadu mijā
- Gadu mijā
Ar košiem uguņiem un klusām sveču liesmām,
ar vīniem dzirkstošiem un skaistām ziemas dziesmām
gads vecais aizgājis un jauns ir atkal nācis,
un cilvēks jaunu gadu dzīvot sācis…
dzīvot sācis …
Varbūt kāds gaidīja, ka tas mums nesīs prieku,
varbūt kāds domāja par kādu bēdu lieku,
ka kaut kas mainīsies – tā varbūt daudziem šķita –
kā vienmēr nebūs vairs un pasaule būs cita…
un pasaule būs cita …
Ir zilas debesis un jūrā viļņi veļas,
tāpat kā vienmēr atkal rītos saule ceļas,
joprojām ikdienā mēs savus rūpju ceļus skrejam,
joprojām piedzimstam un kapu kalnā ejam…
un kapu kalnā ejam …
Tik gudrs prāts, kad visi svētki beidzas,
uz savu dzīves taku atskatīties steidzas –
vai viss, kas dzīvē veikts, ar mīlestību mērots,
jeb tikai barā iets un vienaldzībā vērots…
un vienaldzībā vērots …
Ar košiem uguņiem un klusām sveču liesmām,
ar vīniem dzirkstošiem un skaistām ziemas dziesmām
gads vecais aizgājis un jauns ir atkal nācis,
un cilvēks jaunu gadu dzīvot sācis…
un cilvēks jaunu gadu dzīvot sācis…
dzīvot sācis …

