Slāvi savā starpā sitas
Viens otru vainojot bez mitas –
tas, kas tajā iekšā jaucas
manuprāt, par muļķi saucas
Tur jau jābūt šķībam prātam,
vai, vismaz, būt demokrātam
un šīs īpašības abas
dotas mūsējiem no dabas
Mūsu maz, bet viņu daudz –
viņiem daudz kas vairāk ļauts
un kad knislis lielo tēlo –
lielie soda to vai žēlo
Daži saka: kad būs vāks –
tas nekas, tad NATO nāks
un līdz Urāliem mēs stāvus
guļot noliksim tos slāvus
Ha, ha – trīs reizes! Tā nu nāks!
Kad muļķus sodīt domās kāds…
Augšā pasmaidīs un … bumss!
Šī zeme nepieder vairs jums
Būs vēl viens Ribentropa pakts
un rezultātā ierasts fakts:
muļķīšus dēļ viņu laimes
atdalīs no eirosaimes…
Vēsture iz senis rāda
sūtība šai zemei kāda:
nedomājot jālej sviedri
kā grib to kungi, grib to biedri
Tāpēc padomājiet jūs,
kurš mudina uz karu mūs –
tikai tie, kas šeptes taisa,
šādas valodas nu raisa
Viņiem skaidri zināt vēlams:
biržās kritums būs vai cēlums?
Un tas, ka nežēlīgi karo –
tos dara laimīgus un baro!
Visādi globālisti, zaļie;
naciķi visādi skaļie
uz naidu rosina un saka,
ka no austrumiem nāk smaka
To sakot, viņiem acis staro,
jo rietumi tos visus baro;
tiem senču vērtības ir svešas –
tiem patīk valkāt svešas vešas
Par mīlestību viņi sauc
to, kas Dieva neatļauts
un skat, kā viss tas strādā –
tiem politika ceļu gādā
To Rīgas vēlēšanas rāda –
seja naciķiem ir kāda:
sarunas tiem nevajg garas –
ka tik atkal būt pie varas
Nu tie slinkojot un pūstot,
nedabisku baudu gūstot,
progresīvi tie, kā rādās,
tautai pieaugumu gādās
To kā piemēru es saku –
kas par traku, tas par traku:
Ja Tēvzemei un Brīvībai
var tik zemu krist –
tad tautas gars šai zemītē
sāk patiesi dzist
Un ir tak tie, kas viņiem tic
un balsot skrien aizgūtnēm;
par šīm svešām latviešiem,
savādām šīm būtnēm
Vakaros tie virtuvēs
neba tagad gavēs:
ar putiņām uz lūpiņām
šos savus elkus slavēs
Kaut kur pasaulē kāds karo;
bojā ejot kādus baro;
Tikai mūsmājās skan gaudas,
ka par maz ir aizņemts naudas
Latvju bāleliņus formā
jāekipē super normā –
kad tie dosies svešos karos,
tos kā kosmonautus baros
Un tt., un tt.;
Un tt. Un t.t.
Un nav neviena, kas mums saka,
ka nevajg ņemt no sveša maka;
tik ņem un ņem un dala, dala,
un procesam šim neredz gala…
Sirds ko citu rakstīt steidzas;
arī atskaņas jau beidzas;
laiks jau čučēt, vakars vēls …
uz Rīgas pusi skatiens … žēls …
