Visiem, kas pie varas tika,
nauda ir kā narkotika –
viņiem vajag vēl un vēl
un neviena nav tiem žēl
Kopā tusējas un kasās;
zem svešiem karogiem tie lasās;
sūdzas tik un žēli sten,
ka kabatās nav likts jau sen
Agrāk tūkstošiem tie ņēma.
Strīdējās, kam dot, tie lēma…
Tagad miljardus tie dala
un šim procesam nav gala
Pliki bij kā ūdensžurkas –
nu tie īsti varas “urkas”:
taisa “strelkas”, ilgi spriež –
kam pielikt klāt, kam jānogriež!
Saeima jau tāda vieta,
kas ilgojas pēc sētas mieta –
izdzenāt tās aitas, aunus,
Tēvzemei kas rada kaunu!
Saeimas namā tie uz tusi
sejas slēpjot lavās klusi:
laikam reizēm tiem ir kauns,
ka viņa – aita, viņš – ir auns
Gani gan še piebrauc cēli,
gatavi nu locīt mēli:
mediji jau pirkti sen –
(godīgos tie projām dzen)
“Kā tie cenšas, kā tie strādā;
par nabagiem un bomžiem gādā;
cik imigrantiem tagad labi –
atpūsties var Abu Dabī
Ka tautai pierīte par šauru
jo neizprot tā varas auru:
ka viņi vienmēr tautai kalpos,
kaut arī paši dzīvos Alpos
Tie nespēj skaidrojumu rast:
kā var tauta nesaprast,
ka tikai VIŅU pūles lielās
neļauj masām iziet ielās!
Parādā būt, tā ir norma –
kā katram karavīram forma!
Sadzims Jānīši un Līzes –
tie tad nēsās klaušu vīzas!
Kas tagad ņemts un vējā sēts,
būs tiem mūža parāds svēts –
vīzes kājās, lāpsta rokās,
lai tik rok, dēļ citiem mokās!”
Bet Līzes negrib valkāt vīzes.
Tās citviet nodod analīzes:
citās zemēs veido dzīvi;
galvenais – no vīzēm brīvi!
Tikai žēl, šai zemē svētā
ienāks tauta izredzētā:
valodās tā runās svešās;
staigās pļavās svešās vešās
Un ar Allahu uz lūpām
nosauks mūs par Kristus cūkām;
Mildu izvaros un Māru,
ik latvieti – tik ļoti vāru…
Kauns pa visu manu ģīmi.
Grūti atrast īsto rīmi.
Senči vācus sita, krievus
un, ja būtu, arī Dievus!
Lai mums mājās labi klātos,
makos, klētīs manta krātos!
Tagad izmirst cīņas cilts.
Tagad tai ne auksts, ne silts…
Vai Mildai bikšeles ir kājās?
Kas īsti valda tēva mājās?
Ko ievēlēt par savu bendi?
Kur palikuši latvju tautas brendi?
Tā gan! Viss šķērsām iet un greizi:
sēž saeimā cilvji nepareizi.
Un vainīgs nav neviens te krievs –
varbūt, ka tā mūs soda Dievs?
Tik neprasiet man – ko lai dara?!
Jūs paši esat īstā zemes vara.
Pats – prokurors un advokāts un tiesa;
Pats – šīs zemes dvēsele un miesa…
