Apokalipse
Tauta, mosties!
Zeme deg zem kājām!
Kodolsēnes augs
virs tavām mājām!
Virs taviem tīrumiem.
Virs tavām pļavām.
Pakalniem un gravām.
Virs koptām sētām.
Virs tautai vietām svētām
Drīz mūsu zemes, senčiem dotās,
Sēnes debesīs
kā rotas,
rotās …
Tauta, mosties!
Zeme deg zem kājām!
Kodolsēnes augs
virs tavām mājām!
Un dzīvais vēlēsies būt miris …
Nožēlos, ka viņš ir dzimis …
Ka acis turējis viņš ciet …
Nav ceļu redzējis, kur iet …
Nav dzirdējis, ko senči saka …
Nav jutis, kāda varai smaka …
Kad vara tautai
kapu
raka …
Pelni zemi klās un prauli …
Kauleņas tiltiem ilgi pietiks kauli …
Vien tālā svešumā,
Kāds, rūgtas asras lejot,
Par tautu zudušo
Sāks rekviēmu dzejot …
Tauta, mosties!
Zeme deg zem kājām!
Kodolsēnes augs
virs tavām mājām!
Drīz mūsu zemes, senčiem dotās,
Sēnes debesīs
kā rotas,
rotās …
Tauta, Mosties!
Zeme deg zem kājām!
Drīz kodolsēnes augs
virs
tavām
mājām!
